Vairākas pazīmes liecina – vācu luterāņu pretendēšana uz Pēterbaznīcu ir shēma

Pēdējās nedēļās no jauna ir aktualizējies jautājums par Vecrīgas spožākās pērles – Rīgas Svētā Pētera baznīcas – īpašumtiesībām. Baznīca, kas savā vairāk kā 800 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādus saimniekus (katoļi līdz reformācijai, tad luterāņi, pēckara gados – valsts) un kuru šobrīd apsaimnieko Rīgas pašvaldība, jau drīzumā varētu nonākt mazskaitlīgas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes pārziņā.

Šī ziņa izsaukusi satraukumu arī sabiedrībā un medijos, jo, kā tas nākas, ka Pēterbaznīca, kas atjaunota par visas tautas līdzekļiem, varētu tikt atgriezta kādas vācu luterāņu draudzes pārraudzībā, kas nemaz ar to nav saistīta? Tā vien izskatās, ka baznīcu, kas pēc Otrā pasaules kara atjaunota uz valsts rēķina un par kuru pati Rīgas dome vēl 2008. gadā pieņēma lēmumu, ka tai ir jāpaliek pašvaldības īpašumā, tagad Saeimas deputāti ir gatavi tikpat kā to atdot pirmajam pretimnācējam. Taču, ja paskatāmies uz šo jautājumu no tiesiskā aspekta, vācu luterāņu pretendēšana uz Pēterbaznīcu izskatās vien pēc primitīvas un pretvalstiskas shēmas, kuras mērķis ir nodot to īpašumā Rīgas simbolu un padarīt par miljonāriem pāris veiklus zeļļus no Vāczemes.

Ušakova vadītā Rīgas dome ieņem nogaidošu pozīciju

Taču šāda malā stāvēšana no Rīgas pašvaldības puses nav bijusi vienmēr. Pirms vairāk kā 10 gadiem – 2008. gadā, Rīgas dome jau pieņēma lēmumu, ka baznīca netiek nodota LELB un paliek pašvaldības pārziņā.

2008. gadā šo Rīgas domes lēmumu atbalstīja gan TB/LNNK (šobrīd – Nacionālā apvienība), gan “Jaunais laiks” (šobrīd – Jaunā Vienotība), līdz ar to rodas jautājums, kas politisko apvienību pārstāvjus ir mudinājis mainīt domas? Vai varētu būt tā, ka deputātu nostāju ietekmējis kāds ārvalstu lobijs? Un ja tā, kā šādu interešu pārstāvība īsti sasaucas ar Saeimas deputāta zvērestu? Un kur šajā darījumā ir atvēlēta vieta rīdzinieku un visas Latvijas iedzīvotāju interesēm?

Pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs 2017. gada februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka, kura visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir bez saimnieka, jāatdod Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Šobrīd, kad izskan bažas par LELB spēju nodrošināt dievnama uzturēšanu un ekumenisma tālāko attīstību, Rīgas mērs klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Vēl vairāk – netiek uzklausītas pat nekādas rīdzinieku iebildes, ka Sv.Pētera baznīcai kā arhitektūras piemineklim jāpieder Rīgas pilsētai – galu galā tā atjaunota par tautas līdzekļiem, nevis kādas atsevišķas konfesijas. Rīgas domes “strausa politika” varētu liecināt par kādu slepenu vienošanos – vai varētu būt tā, ka Pēterbaznīca kalpo par Ušakova ieejas biļeti Eiropā?

Kā zināms, neilgi pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” skandāla un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) paviesošanās Rīgas mēra birojā un dzīvesvietā, Ušakovs atkāpās no saviem iepriekšējiem solījumiem un paziņoja par kandidēšanu maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Varbūt Pēterbaznīca tiek gatavota kā dāvana vācu draugiem apmaiņā pret kādām preferencēm Briselē?

Lai iegūtu Pēterbaznīcu – maina nosaukumu

Priekšlikumos likumprojektam “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, kas ir iesniegti Saeimā, gan no LELB, gan atsevišķiem deputātiem ir norādīts, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesībām ir jāpāriet LELB Vācu Svētā Pētera draudzes (reģ. nr. 99500001121, juridiskā adrese: Elijas iela 18, Rīga LV-1050) pārvaldībā. Taču, ja paskatāmies, kas ir šī draudze un kāda ir tās izcelsme, tad nākas secināt, ka tai īstu tiesību uz šo objektu nemaz nav un nevar būt.

LELB Vācu Svētā Pētera draudze, ko mēģina prezentēt kā Pēterbaznīcas īpašumtiesību pārņēmējus, nodibināta 2001. gada 30. oktobrī un ar pavisam citu nosaukumu, proti, “Vācu draudze Rīga 2”. Kā redzams, šim nosaukumam, ne arī pašai draudzei nav nekāda sakara ar Pēterbaznīcu. Vien 2017. gadā, aktualizējoties jautājumam par Pēterbaznīcas atdošanu kādai draudzei, šī te konkrētā operatīvi reaģēja un jau 2017. gada 29. augustā nomainīja nosaukumu uz “Vācu Svētā Pētera draudze”. Tāds nosaukums tai ir līdz 2018. gada 1. novembrim, kad tā atkal maina nosaukumu un kļūst par LELB Vācu Svētā Pētera draudzi.

Uz ko varētu vedināt tik smalka pieskaņošanās konjunktūrai? Droši vien uz labu informētību un sakariem politiskajās aprindās, bet ne uz tiesībām pārņemt baznīcu.

Vācu luterāņi sākotnēji iebilda pret Pēterbaznīcas atdošanu kādai konkrētai draudzei

Kas vēl ir interesanti? 2017. gadā Vācu Evanģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pārstāvis Stefan Meissner, tas pats, kurš šobrīd pēkšņi ir arī kļuvis par LELB Vācu Svētā Pētera draudzes amatpersonu, vēstulē Saeimas komisijā min šādus vārdus: “Vēlamies atgādināt, ka atbilstoši jau mūsu pārstāvju komisijas sēdē un darba grupā paustajam viedoklim nepiekrītam, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca tiktu nodota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai vai kādai citai vienai draudzei vai baznīcai, ņemot vērā visus vēsturiskos notikumus un to juridiskās interpretācijas, kuras šajā vēstulē papildus neakcentējam.” Tātad – sākotnēji viņi saka, ka Pēterbaznīcu nav jānodod LELB pārziņā, bet tagad, kad viņiem pašiem kā daļai no LELB ir iespēja iegūt šo īpašumu, savas domas pēkšņi maina. Tad varbūt runa nemaz nav par reliģiskiem mērķiem?

LELB Vācu Svētā Pētera draudzes vadībā – tikai Vācijas pavalstnieki

Kas tad īstenībā ir LELB Vācu Svētā Pētera draudze? Pēc draudzes kopsapulces protokola Nr. 02/2017 mēs redzam, ka draudze sastāv no 14 draudzes locekļiem. Un, ja apskatāmies, kas ir šīs te draudzes amatpersonas, tad atrodam, ka draudzē amatus ieņem tikai Vācijas pavalstnieki – Bauer Stephan Georg, Meissner Stefan Gerhard, Mueller Ingrid Annette un Wagner Irina. Tātad, pēc būtības baznīcu, kas ir kļuvusi par visas tautas, jo īpaši galvaspilsētas, simbolu, vēlas atdāvināt dažiem vāciešiem. Interesanti, kuri būs tie Saeimas deputāti, kuri vēlēsies izpildīt šo politisko harakiri?

Divas Svētā Pētera draudzes

Jāņem arī vērā tas, ka līdztekus šai draudzei, kas ir vairākas reizes jau mainījusi savu nosaukumu un juridiski atrodas Elijas ielā 18, Rīga LV-1050, gandrīz ik nedēļu uz dievkalpojumiem Pēterbaznīcā sanāk arī īstā LELB Svētā Pētera draudze, kas varbūt nav juridiski nodibināta, bet de facto pastāv jau gadiem, un kuru vada Rīgas Sv. Pētera draudzes mācītājs Atis Vaickovskis. Cik paradoksāli, jūs teiksiet? Vācu draudzei, kurai ir tikai nosaukums, tiek atdāvināta baznīca, bet LELB draudze, lai arī mazskaitlīga – cilvēki ap divdesmit, nesaņem neko. Tas ir tikai vēl viens arguments tam, ka šis viss izskatās pēc neglītas shēmas.

Kāpēc LELB Vācu Svētā Pētera draudzei vajadzīga Pēterbaznīca?

Īsto iemeslu varam tikai minēt, savukārt, ja runājam par materiālo motivāciju, tad tā ir acīmredzama – Pēterbaznīca ir ienesīgs objekts. Tās skatu tornis no Vecrīgas tūristiem gadā ienes ap miljonu eiro, un, atdodot šo baznīcu, par miljonāriem faktiski tiek padarīti padsmit šīs te draudzes locekļi. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Pēterbaznīca ir nozīmīgs Rīgas simbols – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, bet kāda būs to nākotne, nododot baznīcu mazskaitlīgas biedru grupas rokās, nav paredzams.

Tāpat, raugoties uz Svēto Pētera baznīcu, kas šodien ir unikāls Rīgas kultūras mantojuma objekts, grūti iedomāties, ka vēl ilgi pēc Otrā pasaules kara beigām – vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados baznīca atgādināja totālu graustu. Tieši pateicoties Arhitektu savienībai, Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un visai sabiedrībai, izdevās iegūt valsts finansējumu un dievnamu atjaunot – tikai 1967. gadā tika uzsākti darbi pie baznīcas torņa atjaunošanas, kas noritēja līdz 1973. gadam, nākamajos gados tika uzstādīts torņa pulkstenis un atsākta pulksteņa zvanu spēle, tā soli pa solim Pēterbaznīca atjaunoja savu spozmi. Un pie baznīcas atjaunošanas neviena reliģiskā konfesija tai toreiz nestāvēja ne tuvumā.

Pēterbaznīca pirms atjaunošanas (ārskats un iekšskats) / Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Neapšaubāmi dievnama turpmākais liktenis satrauc daudzus, jo, pārņemot to vācu luterāņiem, nav saprotams, kā Pēterbaznīca varētu sadarboties arī ar citām kristīgām konfesijām. Sv.Pētera baznīca līdz šim veiksmīgi ir veicinājusi ekumenisma attīstību – tajā pēdējos gados notikuši gan regulāri Romas katoļu dievkalpojumi, gan Tēzē lūgšanas. Atdodot to vienas draudzes rokās, nav redzams, kā tajā varētu sekmīgi turpināties ekumenisma kustība un kā tā varētu arī turpmāk būt satikšanās vieta dažādam konfesijām un iespēja rast jaunu kopējās saprašanas ceļu.

Tāpat baznīcā šobrīd tiek nodrošināta arī bagātīga kultūras dzīve – Pēterbaznīca šobrīd tiek aktīvi izmantota kā kultūras objekts, proti, kā koncertu norises vieta, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vieta, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem. Vai pie jauniem saimniekiem šīs funkcijas netiks ierobežotas? Varbūt mainīsies cenu politika? Uz to skaidras atbildes joprojām nav jeb pēc būtības neviens nezina, kas notiks ar šo baznīcu tālāk, jo tagad par to lems tikai šaura interešu grupa.

Kāds ir risinājums?

Iespējams, ir vienkārši jāpārdomā, kā pašvaldības ietvaros pilnveidot un mainīt to, kas šobrīd pārvalda Pēterbaznīcu. Piemēram, baznīcu varētu izņemt no Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības un nodot to Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam vai izveidot īpašu Vēsturiskā mantojuma departamentu. Jo, kas svarīgi! Baznīca pati sevi veiksmīgi finansē, nodrošina plašu kultūras programmu rīdziniekiem un pilsētas visiem, bet, atdodot to kādai mazskaitlīgai draudzei, tās tālākais liktenis nav zināms – tātad šāda rīcība pavisam noteikti būtu pret valsts interesēm. Vai Saeima ir gatava pieņemt lēmumus pret valsts un sabiedrības interesēm? Uz to lai atbild katrs Saeimas deputāts sev pats…

Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.