Žurnāla “Ir” dubultie standarti

Lai arī žurnālistu ētikas kodekss šodien nerunā par dubultiem standartiem, kad no vienas puses žurnālisti ignorē kādas valsts institūcijas likumīgās prasības, un tajā pat laikā no otras puses – piedalās šīs pašas institūcijas rīkotajās stratēģiskās apspriedēs. Šāda duāla situācija ne tikai nodara kaitējumu abu pušu reputācijai, bet arī sūta nepareizu signālu visai sabiedrībai kopumā.

Runa ir par žurnālu “Ir”, kurš saistībā ar valsts noslēpumu saturošās informācijas atrašanos trešās personas rokās atteicies sadarboties ar drošības dienestiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru, vēl šonedēļ apmeklēja Tieslietu padomes sēdi, kurā tika spriests par tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu. Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.

“Kopsavelkot, sen nav bijusi tik interesanta Tieslietu padomes sēde. Visu cieņu tiem tiesnešiem, kas prasa rīkoties un izvērtēt konkrētās lietas, neskatoties uz Kalnmeiera, Rasnača un Bičkoviča vēlmi to visu paslaucīt zem tepiķa,” tā par Tieslietu padomes sēdi pirmdien, 22. janvārī, mikroblogošanas tīklā “Twitter” raksta “Ir” žurnāliste Indra Sprance, atsaucoties uz to, ka Tieslietu padome vēl neizlēma, kā un vai vērtēt vairāku, iespējams, šaubīgu maksātnespējas procesu iztiesāšanu, kuru plaši aprakstījis žurnāls “Ir”.

Kā ziņots, tiesneši jau iepriekš pauduši bažas, ka presē nonākušie gadījumi met ēnu uz tiesu prestižu, un lūdza veidot īpašu komisiju, kura vērtētu medijos aprakstītos procesus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele aicināja kolēģus Tieslietu padomē vērtēt konkrētos gadījumus un sniegt sabiedrībai skaidrojumus par tiem. Tikmēr citi tiesneši aicināja nerīkot raganu medības, uzsverot – pirmās instances tiesām nereti trūcis informācijas lietu pilnvērtīgai izvērtēšanai.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādījis uz to, ka Latvijas Satversme paredz divas situācijas, kad tiesnesi var atcelt no amata. Pirmkārt, tas ir krimināllietā notiesājošs spriedums, otrkārt – Disciplinārlietu kolēģijas lēmums. “Līdz šim neviena no šīm situācijām nav bijusi pielietojama pret publiskajā telpā nosauktajiem tiesnešiem,” sacīja Bičkovičs, aicinot atrast veidu, kā juridiski pareizi atrisināt šo situāciju. Bičkovičs aicināja kolēģus apdomāt priekšlikumus tālākai rīcībai, ko žurnāliste, iespējams, plašākai sabiedrībai nezināmu motīvu vadīta, iztulkoja kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja nevēlēšanos risināt problēmu.

Žurnālistes satraukums par notiekošo tieslietu sistēmā pilnībā neiet kopā ar viņas pašas visatļautību un nekaunīgo uzvedību, kad runa ir par Valsts noslēpuma saturošās informācijas atrašanos žurnāla “Ir” pārziņā. Žurnāls, kas pēc pašvaldību vēlēšanām atklātībā nodeva viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO), viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos”, iespējams, joprojām sava īpašumā glabā “Rīdzenes sarunu” audio failus vai to transkriptu, atsakoties tos nodot tiesībsargājošo institūciju pārziņā.

Medijs, kurš uzsver to, cik svarīgi izvērtēt, tai skaitā izmeklēt konkrētas lietas, pats neļauj attiecīgajiem dienestiem nodarboties ar saviem tiešajiem pienākumiem, tā vietā ar uzviju izmanto krimināllietas pierādījumus, iespējams, politisku pasūtījuma rakstu veidošanā. Pēc žurnāla “Ir”domām, tam neesot jāpaskaidro, kā ieraksti nonākuši mediju rokās un cik tie likumīgi iegūti, nemaz nerunājot par to, kā šis saturs tiek uzglabāts – kā un kādos apstākļos, kas to apsargā un kurš tam var piekļūt.

It kā ar to nebūtu gana – žurnāls “Ir” cenšas iejaukties arī citu kriminālprocesu izskatīšanā. Vai žurnālistu darbības joma ir paplašinājusies mums nezināmā virzienā, vai arī žurnālistu liekulīgā politika ir uzņēmusi vēl nebijušus apmērus? Vai tiešam atbildīgās institūcijas neredz, ka mērķtiecīgi un sistemātiski tiek grauta to reputācija?

Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.