Cik izmaksā ministrijas viedoklim pieskaņoti pētījumi?
oktobris 17, 2019
Show all

Sabiedrisko mediju sižets par novadu reformu – manipulācijas paraugstunda?

Lai arī arvien biežāk aktualizējas jautājums par sabiedrisko mediju pienākumiem un uzdevumiem sabiedrības priekšā, nereti nākas secināt, ka sabiedriskie mediji nemaz nav tik atbildīgi, neatkarīgi un demokrātiski, kā varbūt mēs visi to vēlētos. Arvien biežāk redzam to, kā žurnālisti cenšas ietekmēt un manipulēt ar sabiedrību, un nākas secināt, ka mediju vara nav nemaz tik abstrakts apzīmējums.

No sabiedriskajiem medijiem mēs sagaidām dažādus viedokļus, iespēju salīdzināt, domāt un vērtēt, bet nākas secināt, ka šie mediji ne vienmēr ir demokrātijas balsts un sabiedrības sargsuns. Un 2019. gada 19. oktobra LTV raidījuma “Panorāma” sižets par novadu reformu mums visiem atgādina to, cik patiesībā sabiedriskie mediji Latvijā ir tālu no objektivitātes un patiesas un izsvērtas, daudzpusīgas informācijas pasniegšanas sabiedrībai.

Jau paša TV sižeta pieteikums raisa jautājumus par to, vai tikai ar pāris pirmajiem vārdiem skatītājiem jau netiek uzspiests ietvars par novadu reformas pretiniekiem kā ļaundariem šajā stāstā. Proti, iesākot ar sižetu ar “vai politiskās intereses draud saplēst novadu reformas projektu un Latvijas valsti atkal sašķelt mazās pašvaldību teritorijās, kuras nav spējīgas panākt ekonomisku izaugsmi un kur saglabājas milzīga nevienlīdzība iedzīvotājiem sniegtajos pakalpojumos”, LTV ziņu diktore Laura Vonda skatītājiem jau priekšlaicīgi pasniedz, ka novadu reformas neīstenošana laupīs mums visiem attīstības iespējas, lai gan reformas projekts nemaz nav pierādījis pretējo.

Tālāk sižetā jau LTV žurnāliste Odita Krenberga norāda, ka “Latvija ir ļoti sadrumstalota ar 119 pašvaldībām, un, pētnieku ieskatā, tas ir rezultāts politiskajai cīņai pirms 10 gadiem, kad varas partijas reformas jēgu sabojāja līdz nepazīšanai un arī to, kas palika pāri, līdz galam, tā arī neīstenoja.”

Tāpat tiek uzsvērts, ka tas esot viens no iemesliem, kāpēc esot tik daudz ekonomiski atpalikušu teritoriju, un to esot atzinusi pašreizējā valdība un tāpēc solījusi pašvaldību skaitu samazināt trīskārt. Valdības izteikumi gan mūs nemaz nepārsteidz, taču vai žurnālistu uzdevums nebūtu tos vērtēt kritiskāk, nevis tos apstiprināt ar novadu reformai labvēlīgu sižetu?

Jāpiemin, ka sabiedriskā medija žurnāliste uzskatāmi vairākas reizes piemin vārdu “saplosīt”, it kā skatītājiem norādot, ka novadu reformas neīstenošana būtu lielākais ļaunums šajā laikā, kad sabiedrības ieskatā gan tā nav prioritāte. Iedzīvotājus pašlaik daudz vairāk satrauc nevienlīdzība un nabadzība, ko vēl vairāk pastiprina valdības plāni piešķirt vērienīgu finansējumu politiskajām partijām, Valsts prezidenta, ministru un Saeimas deputātu atalgojuma pieaugumam.

Uzmanību jāpievērš arī tam, ka sižetā netiek apskatīts neviens pretējs viedoklis. Sabiedrībai tiek piedāvāts tikai reformu virzošā ministra – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) – teiktais un tad vēl divi it kā neitrāli viedokļi.

Zināmā mērā reālistisks skatījums uz reformu ir ekonomikas zinātņu doktoram Andrim Miglavam un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānam Gundaram Bērziņam, kuri atzīst, ka reformai nepieciešami vēl vairāki skaidrojumi, taču kritisku viedokli viņu sacītajā gan nesaklausām.

Sižeta nobeigumā redzam vienu no retajām pašvaldībām, kura ir apmierināta ar novadu reformu – Smilteni, kurai plānots pievienot Apes un Raunas novadus. Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (VB -TB/LNNK), kuram gan netiek norādīta partejiskā piederība, stāsta, ka Smiltenē nav baidījušies no reformām, bet tās īstenojuši. Un šeit rodas loģisks jautājums – vai tas, ka Kukainis ir no valdošās koalīcijas partijas, tiek apzināti slēpts?

Sižetā netiek apskatīti citu pašvaldību viedokļi, komentēt reformu netiek aicināta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas jau savā pirmajā atzinumā sniedza 24 iebildumus tieši par likumprojekta tekstu un otrajā atzinumā – septiņus. Ja pieņemam, ka sabiedriskajiem medijiem vajadzētu iestāties par objektīvas un patiesas informācijas atspoguļošanu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības, tad LPS viedoklis šajā sižetā būtu tikai saprotams papildinājums.

Tā vietā mēs dzirdām par reformas nepieciešamību, dažām bažām par vēl nepadarītajiem darbiem, bet nedzirdam nevienu viedokli par to, kas sabiedrību satrauc patiesībā – par iespējamo lauku reģionu izmiršanu, par pašvaldību attīstības apturēšanu, kā reforma ietekmēs pašvaldību saistības un kā tā ietekmēs citas reformas (skolu un izglītības reformu, veselības jomas reformu, ceļu sakārtošanu u.c.).

Vai tas varētu nozīmēt, ka sabiedriskie mediji patiesībā apkalpo valdošo partiju intereses un sabiedrisko mediju sižeti kļuvuši par manipulācijas paraugstundu?

Vēlamies atgādināt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka “elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem”. Diemžēl LTV sižetā mēs to neredzam, kas rāda to, ka sabiedriskie mediji Latvijā diemžēl ir aizmirsuši par tādiem principiem kā objektivitāte, godīgums, līdzsvars un mūsu visu pienākums ir viņiem to ik dienas atgādināt.

Radošās kopienas licence
Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.