Vienpusēji un selektīvi pasniedzot informāciju, LTV tikai diskreditē sevi kā sabiedrisko mediju
maijs 18, 2020
Show all

Pavļuts turpina spēlēt un manevrēt. Valdība iekšējo stabilitāti vērtē augstāk par ministra pieļauto kļūdu sekām?

“Es esmu krīzes ministrs, un mans galvenais uzdevums ir līdz pavasara sākumam apturēt pandēmiju un atgriezt normālu dzīvi Latvijā, tam es veltu visu savu enerģiju. Tad, kad ir krīze, cilvēcīgi gribas meklēt vainīgos, dusmoties vienam uz otru, un tas ir saprotami, bet šobrīd vairāk nekā jebkad mums ir svarīgi turēties kopā un saliedēt mūsu sabiedrību,” – ar šādu paziņojumu Daniels Pavļuts (AP!) saglabāja savu krēslu veselības ministra amatā, tādējādi ignorējot gan ārstu prasības, gan skaistumkopšanā strādājošo prasības, opozīcijas un, neslēpsim, arī lielas daļas sabiedrības domas.

Kā zināms, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija bija aicinājusi veselības ministru Danielu Pavļutu atkāpties no amata, reaģējot uz valdības plānu iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai. Lai gan no mobilizācijas valdība ātri vien atteicās, tas Pavļuta demisijas pieprasījumu jūru neapturēja – arī Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija pievienojas veselības nozares organizācijām, pieprasot veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju, sakot, ka “cilvēki ir atstāti bez jebkādas iespējas gūt ienākumus, kas iestājās 21. oktobrī, bet 1. novembrī vēl joprojām nav skaidri atbalsta instrumenti un tas ir netaisnīgi pret nozari.”

Tas pavēra iespēju opozīcijai Saeimā virzīt jautājumu par Pavļuta demisiju, ko tā ar paziņojumu, ka “šis ir tas brīdis, kad veselības ministram vajadzētu demisionēt” arī izdarīja. Saeimas sēde bija karsta – tika atgādināts gan par “zelta gultām”, kam iztērēts gandrīz 500 miljoni eiro, gan par tēriņiem Vakcinācijas projekta birojam, gan nesasniegtiem vakcinācijas mērķiem, mediķiem nepildītiem solījumiem, komunikācijas trūkumu ar sabiedrību u.tml. Tika piesauktas vēl virkne citas kļūdas, bet Pavļuta spītīgā turēšanās pretī izrādījās spēcīgāka. Tas, šķiet, netieši apliecināja nesenos ārsta Pētera Apiņa vārdus – “Pavļuts neatkāpās ne tad, kad sabruka “Maxima” veikals Zolitūdē, un pats neatkāpsies pat tad, ja izmirs puse Latvijas!”

“Stājoties veselības ministra amatā, es jutos kā stājoties karā. Šis karš vēl nav uzvarēts. Šajos apstākļos mani kolēģi veselības aprūpē ir darījuši visu iespējamo, lai vakcinētu maksimāli daudz cilvēkus,” sacīja Pavļuts, apliecinot, ka nekur nav gatavs doties – pat tad, ja pret viņu nostāsies visa pasaule.

Tas netieši apliecina vien to, ka vienīgais, kurš Pavļutu varētu atstādināt no amata, ir premjers Krišjānis Kariņš, kurš, kā izskatās, nemaz nejūt līdzatbildību par notiekošo. Protams, neiztikt bez pirkstu rādīšanas vienam uz otru. Tā, piemēram, Kariņš ir apliecinājis, ka saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks, taču pēc sarunām ar mediķiem apliecināja, ka ir pieņēmis lēmumu ļaut ministram turpināt strādāt.

“Kā valdības vadītājs es šo iespēju viņam dodu. Ir svarīgi risināt valstī akūtās problēmas. Tās nav mazas, bet, protams, veselības ministrs, strādājot ciešā sazobē ar savu nozari, spēs to izdarīt ar visas valdības kopīgo atbalstu,” akcentēja Ministru prezidents.

Sēdē par neuzticības izteikšanu ministram gan Kariņš neuzstājās, lai gan iepriekš vienmēr bija klāt, kad Saeima lēma par neuzticību kādam ministram. Tad saspīlējums pastāv joprojām, un patiesībā Pavļuta palikšanā amatā saistīta nevis ar krīzes situāciju, bet bailēm par valdības krišanu no abām pusēm?

No 13. Saeimas deputāta un bijušā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” nesen uzzinājām, ka šūpojies arī premjera Krišjāņa Kariņa krēsls: “Premjers kā komandas kapteinis, protams, no daudzu skatupunkta ir ideāls grēkāzis. Es domāju, ka šajā laikā tika gatavots, ja tā var teikt, neliels pučs valdībā. [..] Pašreizējo valdību notur partijas “Jaunā Vienotība” ultimāts, ka, ja tiks gāzts pašreizējais ministru kabinets, nākamajā valdībā partija vairs nestrādās.”

Tātad, ja tiktu gāzts Pavļuts, kristu arī Kariņa valdība? Tas skaidri apliecina to, ka varam necerēt, ka kaut kas tuvākajā laikā varētu mainīties. Protams, ir izdevīgi teikt, ka ir krīzes laiks, jauns ministrs šobrīd situāciju sarežģītu, nepieciešams vien Pavļutam uzlabot komunikāciju u.tml., taču vai veselības ministra amatā Covid-19 pīķa stundā pirmām kārtām vajadzēja sēdināt politiķi-pianistu?

Jāpiezīmē arī tas, uz ko norādīja Apinis – “Nākamajā dienā pēc tam, kad notiks neuzticības izteikšanas Pavļutam, Latvijas ārstu biedrības valdei bija interneta tikšanās ar Krišjāni Kariņu. Kopā ar Kariņu valdības pozīciju aizstāvēja Jānis Reirs un Anda Čakša. Andas atrašanās blakus premjeram bija tikpat zīmīga kā bise pie sienas Čehova lugas pirmajā cēlienā – ja nu tā bise ir, tad trešajā cēlienā tā izšaus. Skaidrāk pateikt – “man ir rezerves spēlētājs” – Kariņš nemaz nevarēja.”

Šķiet gan, ka Kariņam un Pavļutam vēl nāksies kādu laiku saspēlēties, ja tie vēlēsies savos krēslos noturēties. Nu gluži kā tajā bēdīgi slavenajā video, kur Kariņš dzied par baltām krizantēmām, bet Pavļuts jautri piespēlē, izliekoties, ka viss ir kārtībā, lai gan valdība tās dziļākajā izpratnē, patiesībā, jau sen kritusi.

Radošās kopienas licence
Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.