Vai sabiedriskajā medijā ir vieta tendenciozi pasniegtai informācijai?

Lai arī žurnālistu pienākums ir iestāties par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības, arvien biežāk redzams, ka ir situācijas, kad sabiedriskie mediji nav objektīvi un neitrāli. Izskan pat apgalvojumi, ka tās ir politiskās partijas, kas aktīvi manipulē ar medijiem un apdraud žurnālistu neatkarību.

Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka sabiedriskie mediji neievēro tādus principus kā objektivitāte, godīgums un līdzsvars – to sižeti bieži vien ir tendenciozi, un aizvien retāk raidījumu vadītāji spēj saglabāt neitrālu pozīciju.

Spilgts piemērs tam ir nesenā Latvijas Televīzijas informatīvā raidījuma “Rīta Panorāma” vadītāju Dāvja Valdnieka un Lindas Krūmiņas intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski par Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto pašvaldību reformu, kas, kā zināms, izsaukusi vairums pašvaldību neizpratni.

Šajā raidījumā spilgti dominēja abu ziņu moderatoru vēlme savā kontrolē pārņemt intervijas gaitu, kas rezultējās tikpat kā ar raidījuma vadītāju viedokļa uzspiešanu un subjektīvu simpātiju demonstrēšanu VARAM sagatavotajai pašvaldību reformai. Neapšaubāmi, ka šāda attieksme pilnībā neatbilst žurnālistu pienākumam būt objektīviem.

Daļa skatītāju šajā sižetā saskatījuši mēģinājumus dominēt pār intervējamo un izteikt vai nu savu personīgo viedokli, vai pasniegt atsevišķu personu viedokli, līdz ar to auditorijai nav bijusi iespēja saņemt pilnīgi neitrālu informāciju. Citi norāda uz to, ka sabiedriskie mediji jau gadiem ilgi atražo iepriekš labi paredzamo, nereti paužot izteiktas simpātijas kādam vienam politiski motivētam viedoklim. Vai varētu būt tā, ka LTV vadība nav politiski neitrāla un seko kādam, vien sev zināmam mērķim?

Šeit jāatgādina, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem,” kā arī ir vēl virkne citu profesionālo un ētikas kodeksu, kas nosaka, ka žurnālistam ir jābūt objektīvam notikumu atspoguļojumā un jārespektē intervējamā viedoklis.

Neraugoties uz to, sabiedriskie mediji arvien retāk demonstrē objektivitāti, kas liek domāt, ka topošais “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” ir nepieciešams ne tikai tāpēc, lai tam nodrošinātu stabilu un prognozējamu finansējumu, bet arīdzan tāpēc, lai garantētu sabiedriskā pasūtījuma godprātīgu izpildījumu, mazinot tendenciozas un vienpusējas informācijas izplatīšanos, kas sabiedriskajos medijos novērojama arvien plašāk.

Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.