Re:Baltica – Trojas zirgs “Vienotības” krāsās
augusts 21, 2018
Show all

Bijušie partijas biedri atklāj notiekošo JKP aizkulisēs

Jaunā konservatīvā partija (JKP) sevi 13. Saeimas vēlēšanas pieteica kā politiskais spēks ar skaidru ideoloģiju, norādot, ka konservatīvā ideoloģija lielā mērā balstās uz tradīciju un uz pagātnē pārbaudītām vērtībām, tajā pašā laikā tā raugoties nākotnē ar progresīvu skatu, orientējoties uz attīstību. Īpaši Jaunās konservatīvās partijas līderi cildināja savas vērtības – demokrātiju un tiesiskumu, norādot, ka Latvijas nākotne bez demokrātijas vispār nav iedomājama.

Kamēr daudzi vēlētāji ticēja, ka JKP ir par godprātīgu, taisnīgu valdību un politiku, un partijas rindas pulcēja arvien jaunus biedrus, ar nožēlu nācās secināt, ka tā bija tikai JKP maska uz vēlēšanām. Patiesībā, daudzi no biedriem bija vajadzīgi tikai, lai sasniegtu mērķus, par kuriem runāja Jānis Bordāns un citi konservatīvie – lielākā partija Baltijā, profesionāli biedri un, protams, arī strādāšana Saeimā. Tiklīdz šie mērķi tika sasniegti, JKP no lielas daļas biedru atvadījās, un ne tikai tāpēc, ka tie bija kļuvuši lieki un neērti, bet arī tāpēc, ka tie bija sākuši apšaubīt JKP valdes metodes, kuras, pēc viņu domām, sākušas atgādināt, gluži vai kompartijas laikus, kad drīkstēja paust tikai vienu vienīgo viedokli. Tad kur palika JKP solītā demokrātija un taisnīgā politika?

JKP mānījusi vēlētājus ar tīkamiem lozungiem

Pirmie signāli, ka JKP vidū kaut kas nav kārtībā, pienāca Vecgada vakarā, kad JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš sociālajā tīklā “Facebook” publiskoja viedokli par partiju, par kuru it kā viņam vajadzētu krist un celties. Bet kā iespējams krist un celties par partiju, kas māna vēlētājus ar tīkamiem lozungiem, un tā vietā, lai iestātos par Latvijas attīstību, patiesībā ir iestājusies par tās izpārdošanu?

“JKP līderi mums stāstīja, ka plāns 3×500 budžetā izmaksās ne vairāk kā 500 miljonus eiro. Un mēs gājām pie tautas un ar savām mutēm nesām melus. Partijas līderi, apzinoties, ka melo, partijas biedriem un visai tautai nodeva zvērestu (gan partijas, gan Saeimas). Kaut gan viņi zināja, ka visam, ko tautai solīja, ir vajadzīgi 1,5 miljardi eiro. Un ka tāda nauda nav un tādas nebūs,” savā paziņojumā rakstīja Pildiņš.

Ja atceramies, tieši šo iemeslu dēļ Bordāna veidotā valdība izgāzās – neizpildāmi solījumi no tiem, kas teicās būt “pārmaiņu ieviesēji”, valstij būtu izmaksājuši miljardus eiro. Zināmā mērā gan JKP bija “pārmaiņu ieviesēji”, jo nevienai vēl partijai nebija savā programmā tik daudz melu.

JKP vara koncentrējas šaurā cilvēku lokā

Vēlāk intervijā portālam “Tautas Balss” Pildiņš atzina, ka partijas darbības virzienus būtībā lēmusi kaut kāda neliela saujiņa biedru, kur pat visi nav valdes locekļi, bet no citiem partijas biedriem informācija tiekot slēpta.

Par to, ka JKP iekšienē vara koncentrējas ap pāris cilvēkiem, liecina arī fakts, ka tikusi ievēlēta Saeimā, JKP vadība nekavējoties aizmirsusi par tiem partijas biedriem, kas aģitējuši par JKP un darbojušies pēc vislabākās sirdsapziņas. “Man personīgi nebija interese tikt Saeimā, bet manā nodaļā bija divi cilvēki, kas gribēja būt deputātu palīgi,” norādīja Pildiņš, skaidrojot, ka viena interesente no deputātiem tā arī nav sagaidījusi atbildi.

Vēl vairāki citi biedri atzinuši, ka partijā toni nosaka tikai daži cilvēki, īpaši Jānis Bordāns un Krišjānis Feldmans.

“Man bija īsa saruna ar Bordānu, pēc kuras secināju, ka viņš nemainīsies. Viņš ir saimnieks. Viņš nosaka partijas garu. Ja partijā valda lepnības gars, tad partija iet nepareizo ceļu, jo zivs pūst no galvas,” norādīja politiķis, atzīstot, ka kamēr Bordāns vadīs JKP, nekas nemainīsies.

Pret citādu viedokli cīnās ar represijām

Arī bijusī Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, kura no amata atkāpās vēl pirms Pildiņa paziņojuma, atzina, ka JKP programmā rakstītais par to, ka “demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība,” neatbilst patiesībai, jo ikviens pretējs viedoklis tiek apkarots ar dažāda veida represijām. “Bordāna kungam eksistē tikai viens viedoklis – viņa, kas ir uzskatāms par pareizo. Savukārt jebkurš cits viedoklis – tas ir nepareizs un tāds vispār partijā nevar pastāvēt,” atzīst Gluzda.

Gluzda norāda, ka partijā ir ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku, kas iestājušies partijā tieši to sludināto ideālu dēļ, taču nu nākas secināt, ka tādi nemaz nepastāv, un demokrātijas vietā nākas saskarties ar draudiem un represijām.

Arī Pildiņš atzīst, ka saņēmis norādes savu ierakstu no “Facebook” izdzēst. Lai arī viņš to izdarījis “miera labad”, JKP izlēmusi problēmas paslaucīt zem tepiķīša, nevis izskaidrot to, kas patiesībā notiek partijas iekšienē.

Sponsoru būšana “Panamas papīros”

“Mēs nevaram samierināties ar to, ka tiesiskums dažkārt tiek nogrūsts malā, lai dotu priekšroku kādām konkrētām ekonomiskām interesēm. Mēs nevaram samierināties ar to, ka uz kopējā labuma rēķina tiek lobētas šauru grupu vai personu privātās intereses, ka oligarhiem (lai arī krietni mazāk nekā pirms 10 gadiem) joprojām vēl ir ietekme uz visām politiskajām partijām,” tas bija viens no JKP skaļākajiem solījumiem, kas, protams, ideāli saderēja ar tiesiskuma nimbu ap to galvām.

Lai arī JKP sponsoru kritēriji esot “skaidras izcelsmes nauda un tīra reputācija”, šeit nevar nepamanīt pretējo. Par sponsoru būšanu “Panamas papīros” atklājis bijušais JKP biedrs – uzņēmējs Renalds Bērziņš. “Es skatījos vienā mājaslapā, un tad es tur atdūros, ka viens no partijas sponsoriem ir saistīts ar Panamas lietu. Ja uzņēmējs no Ofšoru valstu bankas finansē JKP ar 60–70 tūkstošiem eiro, tad tas jau liek uzdot jautājumus,” atzīst Bērziņš.

Šauru interešu pildīšana atspoguļojas arī JKP solījumos, piemēram, punktā par ostu privatizāciju. Kamēr JKP pārstāvji sabiedrībā nes ziņu, ka “ostu privatizācijas rezultātā ostu peļņas līmenis būtiski pieaugtu un valsts budžets ik gadu saņemtu vismaz 30–40 miljonus eiro iemaksas no lielajām ostām”, aiz šīs idejas nevar nepamanīt slēpjamies JKP ziedotāju vērienīgās biznesa intereses, piemēram, Skultes ostā.

Viens no 18 Latvijas goda konsuliem ASV Pēteris Aloizs Ragaušs, pēc tikšanās ar JKP, partijai pārskaitījis 10 tūkstošus eiro, kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem. Goda konsuls ieplānojis attīstīt biznesu Latvijā un Skultes ostā grib būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, kas pamatoti liek apšaubīt konservatīvās partijas ieceres, jo, tā vien izskatās, ka tās tapušas sponsoru interesēs.

JKP valda komunistu režīms

Renalds Bērziņš, līdzīgi kā citi bijušie JKP biedri, norāda uz stingro režīmu partijas iekšienē. “JKP iekšienē valda komunistu režīms,” norādījis uzņēmējs, turpinot, ka JKP iekšienē nepārprotami notiek šķelšanās. “Vistrakākais ir tas, ka tie viņu solījumi pirms vēlēšanām ir neizpildāmi!”

Arī bijušais JKP biedrs Aivars Lapšāns partijā iestājās, ticot, ka JKP ir demokrātisks un taisnīgs politiskais spēks, kas mainīs politisko vidi Latvijā, taču ar rūgtumu nācies secināt, ka JKP neinteresē pārmaiņas, par kurām tās it kā iestājas, bet varas sagrābšana, kurai der tikai paklausīgi JKP biedri bez sava personīgā viedokļa.

Lapšāns atzīst – partijā viedoklis, kas nesaskan ar JKP valdes viedokli, nevar pastāvēt – iekšējās demokrātijas nav, ir tikai kontrole, manipulēšana, viedokļu negodīga virzīšana sev vēlamā virzienā. “Manā ieskatā tas var liecināt, ka tādā veidā var izveidoties ļoti represīva partija. Iebīdīti Bordānam vajadzīgie cilvēki. Būs Bordānam padevīgi deputātu kandidāti. Valde ir pārmainīta. Maz kas atlicis no sākuma sastāva,” norāda Lapšāns.

“Ja gadījumā šāda veida partiju, kurā nepastāv iekšējā demokrātija, bet partijas valde kontrolē tās biedrus (nevis otrādi) – ja šādu partiju vada kādas citas valsts dienesti, tad pēc šādas partijas uzvaras vēlēšanās var elementāri notikt valsts nodevība!” uzskata deputāts, atzīstot, ka “Latvija ir nonākusi jūtamā ētikas badā! Partiju karogi politiķu rokās, ar kuriem viņi priekšvēlēšanu laikā maršē pie mūsu tautas svētumiem, nav grīdas lupatas vērti. Viņi sevi ceļ, fotografējoties ar Lidiju Doroņinu un barikāžu aizstāvjiem, disidentiem, bet patiesībā izmanto, pielaiko, lielās ar visu, kas ir svēts, lai tikai tiktu pie siles un tad staigātu pa saviem mēsliem,” ar nožēlu atzīst Lapšāns.

Tā vien, šķiet, ka partija, kura sludina, ka “tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās”, būtībā šeit runā pati par sevi. Šie JKP biedri, kas atklājuši partijas iekšienē valdošo situāciju, nav nedz aizvainoti, nedz padzīti – lielākoties viņi paši ir pametuši partiju, jo izrādījies, ka tajā nevalda ne demokrātija, ne viedokļu daudzveidīga, ne taisnīgums.

JKP līderis Jānis Bordāns reiz teicis, ka “tikai patiesība un atklātība mūs darīs brīvus!”. Ja vismaz Bordāns neņem vērā paša teikto, tad jācer, ka citi JKP biedri ilgāk vairs neklusēs par partijā notiekošo, jo tās “tiesiskuma un demokrātijas” karogs jau ir aptraipīts!

Diemžēl no vēl esošiem JKP biedriem komentāri pēc būtības par situāciju partijā netika saņemti.

Radošās kopienas licence
Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.